Skip to main content Skip to search
tsha ba/
ID:
T158621
  • ཚ་བ (Tibetan, Tibetan script, Original)
    • > tsha ba/ (Tibetan, Latin script, Transliteration-THL Extended Wylie Transliteration)
    • > tsawa (Tibetan, Latin script, Transcription-THL Simplified Tibetan Transcription)
Other Dictionaries

Other Dictionaries

1. Jeffrey Hopkins Dictionary

Hopkins' Translations: hot; intense; salt; heat; pungent
Sanskrit: {LCh}uṣṇa; {MSA}dāha; kaṭuka

language:
English

2. Dan Martin Dictionary

dogs tsha ba ni dogs pa che ba zhes pa'i yul skad. 367 II 132.1. lto chas sam zas. Btsan-lha. See tsi tra ka.

language:
English

3. Rangjung Yeshe Dictionary

  • ཚ་བ་ཚ་བ་ཚ་བ་ intr. v.; 1) the hell of Heat. 'Hot Hell' one of the སེམས་ཅན་དམྱལ་བ་བརྒྱད་ eight hot hells. ཚ་དམྱལ་བརྒྱད་. 2) warm drink / food. 3) pungent; heat; hot; to be hot

    language:
    Tibetan
  • the Hell of Heat, one of the eight hot hells

    language:
    English

4. Ives Waldo Dictionary

  • 1) (tha mi dad pa pain[ful]; 2) fever[ish] [by increase in body heat element [drod khams] nad tsha ba]; 2) hot/ pungent tasting [substance]; 3) in touching the body burningly hot; 4) three; 5) [arch] food, provisions; 3) hot taste; 4) the hell of Heat. 'Hot hell'; 2) warm/ hot drink/ food

    language:
    English
  • 1) (tha mi dad pa) pain[ful] [sman khab rgyag rtsal mkhas pa yin pas tsha mi yong,//rkang mthil la tsher ma zug nas tsha byung]; 2) by increase in body heat element [drod khams] nad tsha ba; 2) hot tasting substance; 3) in touching the body burningly hot [lus la tsha ba 'phar nas rngul nag thon,//tsha bas 'thoms nas rig pa gsal po mi 'dug //lung pa der tsha ba chen po 'dug]; 4) three [lga skya dang, pi pi ling, pho ba ris gsum la tsha ba gsum zer bas grangs gsum mtshon]; 5) (A) food, provisions; 3) hot taste [lga skya ro tsha ba,//sman gyi nus pa tsha ba] 1) the hell of Heat. 'Hot hell' 1 of the སེམས་ཅན་དམྱལ་བ་བརྒྱད་. = 8 hot hells. ཚ་དམྱལ་བརྒྱད་.]. 2) warm drink/ food.; 3) pungent

    language:
    English

5. Jim Valby Dictionary

tapana, hell of heat, heating hell, pungent, fever, be hot, heat, warm, the 6th hot hell, 1 of tsha dmyal brgyad, heat, fever, heat hell

language:
English

6. Richard Barron Dictionary

heat; hot; to be hot

language:
English

7. bod rgya tshig mdzod chen mo

[2244] 1. ༼ཐ་མི་དད་པ༽ ཟུག་རྔུ་འབར་བ། ... སྨན་ཁབ་རྒྱག་རྩལ་མཁས་པ་ཡིན་པས་ཚ་མི་ཡོང། ... རྐང་མཐིལ་ལ་ཚེར་མ་ཟུག་ནས་ཚ་བྱུང། ... 2... .1 ལུས་ཀྱི་དྲོད་ཁམས་འཕེལ་བ་ལས་བྱུང་བའི་ནད་ཚ་བ། ... 2 ཁར་མྱོང་བའི་ཚེ་ཁ་ལྕེ་བསྲེག་སྙམ་བྱེད་པའི་རོ་ཚ་བའི་རྫས། ... 3 ལུས་རེག་པའི་ཚེ་དབལ་གྱིས་འཚིག་པར་བྱེད་པའི་དྲོད། ... ལུས་ལ་ཚ་བ་འཕར་ནས་རྔུལ་ནག་ཐོན། ... ཚ་བས་འཐོམས་ནས་རིག་པ་གསལ་པོ་མི་འདུག་... ལུང་པ་དེར་ཚ་བ་ཆེན་པོ་འདུག་... 4 ༼མངོན༽ ལྒ་སྐྱ་དང། པི་པི་ལིང། ཕོ་བ་རིས་གསུམ་ལ་ཚ་བ་གསུམ་ཟེར་བས་གྲངས་གསུམ་མཚོན། ... 5 ༼རྙིང༽ ལྟོ་ཆས། ... 3. རོའི་བྱེ་བྲག་ཅིག་... ལྒ་སྐྱ་རོ་ཚ་བ། ... སྨན་གྱི་ནུས་པ་ཚ་བ། ...

language:
English

8. dung dkar bod rig pa'i tshig mdzod chen mo

ཟས་སམ་ལྟོ་ཆས་ཀྱི་མིང་།

language:
Tibetan

9. Thupten Phuntsok Dictionary

ཐ་མི་དད་པཟུག་རྔུ་འབར་བ། སྨན་ཁབ་རྒྱག་རྩལ་མཁས་པ་ཡིན་པས་ཚ་མི་ཡོང་། རྐང་མཐིལ་ལ་ཚེར་མ་ཟུག་ནས་ཚ་བྱུང་།(1)ལུས་ཀྱི་དྲོད་ཁམས་འཕེལ་བ་ལས་བྱུང་བའི་ནད་ཚ་བ། (2)ཁར་མྱོང་བའི་ཚེ་ཁ་ལྕེ་བསྲེག་སྙམ་བྱེད་པའི་རོ་ཚ་བའི་རྫས། (3)ལུས་རེག་པའི་ཚེ་དབལ་གྱིས་འཚིག་པར་བྱེད་པའི་དྲོད། ལུས་ལ་ཚ་བ་འཕར་ནས་རྔུལ་ནག་ཐོན། ཚ་བས་འཐོམས་ནས་རིག་པ་གསལ་པོ་མི་འདུག ལུང་པ་དེར་ཚ་བ་ཆེན་པོ་འདུག (4)〔མངོནལྒ་སྐྱ་དང་། པི་པི་ལིང་། ཕོ་བ་རིས་གསུམ་ལ་ཚ་བ་གསུམ་ཟེར་བས་གྲངས་གསུམ་མཚོན། (5) 〔རྙིངལྟོ་ཆས། རོའི་བྱེ་བྲག་ཅིག ལྒ་སྐྱ་རོ་ཚ་བ། སྨན་གྱི་ནུས་པ་ཚ་བ།

language:
Tibetan

10. smon lam tshig mdzod chen mo

  • 1.(རྒྱན་ཚིག) ཟུག་རྔུ་འབར་བ་སྟེ།

    Model Sentence

    (དཔེར་ན།) སྨན་ཁབ་རྒྱག་རྩལ་མཁས་པ་ཡིན་པས་ཚ་མི་ཡོང༌། རྐང་མཐིལ་ལ་ཚེར་མ་ཟུག་ནས་ཚ་བྱུང༌ལྟ་བུ། ཚ་ལ་ལྟོས།

    language:
    Tibetan
  • 2.(མངོན་བརྗོད།) ལྒ་སྐྱ་དང༌། པི་པི་ལིང༌། ཕོ་བ་རིས་གསུམ་ལ་ཚ་བ་གསུམ་ཟེར་བས་གྲངས་གསུམ་མཚོན།

    language:
    Tibetan
  • 3.(བརྡ་རྙིང་།) ལྟོ་ཆས།

    language:
    Tibetan
  • 4.རོའི་བྱེ་བྲག་ཅིག

    Model Sentence

    (དཔེར་ན།) ལྒ་སྐྱ་རོ་ཚ་བ། སྨན་གྱི་ནུས་པ་ཚ་བ་ལྟ་བུ།

    language:
    Tibetan
  • 5.ལུས་ཀྱི་དྲོད་ཁམས་འཕེལ་བ་ལས་བྱུང་བའི་ནད་ཚ་བ།

    language:
    Tibetan

11. Mahāvyutpatti: Sanskrit-Tibetan-English Vocabulary

Sanskrit:


  • kaṭukaḥ
  • tāpanaḥ
  • paridāhaḥ

12. Yogācāra Glossary

Sanskrit:


  • kaṭuka
  • kaṭu
  • tapana
  • tapta
  • tāpana
  • tejas
  • nidāgha
  • uṣṇa

13. Negi Tibetan-Sanskrit Dictionary

  • kri. pīḍyati sma—བདག་ལུས་ཁབ་ཀྱིས་གཙགས་བཞིན་ཚ༎ sūcībhirivāṅgamaṅgaṃ pīḍyanti sma su.pra.58ka/116

    language:
    Sanskrit
  • saṃ. 1. tāpaḥ — ཟླ་བའི་ཀུན་དགའ་ཉི་མའི་རབ་གསལ་དང་། /མེ་ཡི་ཚ་བ་རླུང་གི་མགྱོགས་པ་དང་༎ hlādaḥ śaśāṅkasya raveḥ prakāśaḥ tāpaḥ kṛśānoḥ pavanasya vegaḥ

    language:
    Sanskrit
  • a.ka.262kha/96.1; སོ་གའི་ཚ་བ་ལ grīṣmatāpe a.ka.282kha/36.28; santāpaḥ — གནད་ཆད་པའི་ཚོར་བ་དག་ཅེས་པ་ནི་སྐོམ་པ་དང་ལུས་ཚ་བ་ལ་སོགས་པའི་སྡུག་བསྔལ marmacchedādivedaneti pipāsāgātrasantāpādiduḥkham bo.pa.65ka/31; ātapaḥ — ལུས་རླུང་དང་ཚ་བས་གདུངས་པ vātātapakarṣitaśarīram vi.va.208ka/1.82; ཞིང་ལས་ལ་ཆགས་གྲང་བ་དང་། /རླུང་དང་ཚ་བས་ཉེན་པ་དེས༎ sa kṣetrakarmanirataḥ śītavātātapakṣataḥ

    language:
    Sanskrit
  • a.ka.72ka/61.3; dāhaḥ — ཇི་ལྟར་ལྕགས་ལ་ཚ་བ་དང་། /མིག་ལ་རབ་རིབ་ཞི་བ་ལྟར༎ dāhaśāntiryathā lohe darśane timirasya ca

    language:
    Sanskrit
  • sū.a.155kha/41; paridāhaḥ — འདི་ནི་ཁྱོད་ཀྱི་ལུས་ཀྱི་སྡུག་བསྔལ་ཚ་བ་ཞི་བར་བྱེད་པ་ཡིན་ནོ༎ iyaṃ te kāyikasya duḥkhasya paridāhaśamanī a.śa.19kha/16; uṣmaḥ — སོ་གའི་ཚ་བ་མི་བཟད་དཔལ། /ཇི་ལྟ་ཇི་ལྟར་རྣམ་འཕེལ་བ། /དེ་ལྟ་དེ་ལྟར་ལུས་ཅན་རྣམས། /སྲེད་པའི་ཡོངས་སུ་གདུང་བ་འཕེལ༎ yathā yathā vivardhante grīṣmoṣmaviṣamāḥ śriyaḥ

    language:
    Sanskrit
  • tathā tathā jvalatyeva tṛṣṇātāpaḥ śarīriṇām

    language:
    Sanskrit
  • a.ka.92kha/9.74; ཞེ་སྡང་ཚ་གདུང་ལ་ཡང་ཤིན་ཏུ་བསིལ༎ dveṣoṣmatapte'pyatiśītalāni a.ka.79kha/8.1; uṣmā — ལང་ཚོ་ཚ་བས་རབ་གདུངས་པ། /ཁྱོད་ཀྱིས་སྤྱོད་པ་ཇི་ལྟར་བསྲུང་༎ kathaṃ rakṣasi cāritraṃ santaptā yauvanoṣmaṇā

    language:
    Sanskrit
  • a.ka.232ka/89.133; uṣṇaḥ, o ṇam — ཚ་བས་ཉམ་ཐག་བསིལ་བར་ཤོག༎ uṣṇārtāḥ santu śītalāḥ bo.a.37kha/10.5; མི་འཁྲུགས་པའི་བརྩོན་འགྲུས་ནི་གྲང་བ་དང་ཚ་བ་ལ་སོགས་པའི་སྡུག་བསྔལ་གྱིས་མི་འཁྲུགས་པའི་ཕྱིར་རོ༎ akṣobhyavīryaṃ śītaloṣṇādibhirduḥkhairavikopanataḥ sū.vyā. 208kha/112; gharmaḥ — ཚ་བ་དང་རླུང་དང་ཆར་པའི་གནོད་པས་མི་རེག་པར་བྱ་བའི་ཕྱིར gharmavātavarṣopadraveṇāspṛṣṭyai vi.sū.72ka/89; ཚ་བས་མངོན་པར་གདུངས་པ་ལ gharmābhitaptasya śrā.bhū.22kha/54; tejaḥ — ནང་གི་སོ་སོའི་ལུས་ཟིན་པ་དང་ཟིན་པར་གྱུར་པ་ལ། ཚ་བ་དང་ཚ་བར་གྱུར་པ་དང་། དྲོ་བ་དང་དྲོ་བར་གྱུར་པ་ཡོད་པ་གང་ཡིན་པ་སྟེ yadadhyātmaṃ pratyātmaṃ tejastejogatamūṣmā ūṣmāgatamupagatamupādattam śrā.bhū.82kha/214; tigmam — ཚ་བ་རབ་ཚ་ཚ་དྲག་གོ༎ tigmaṃ tīkṣṇaṃ kharam a. ko.136ka/1.3.35; tejayatīti tigmam

    language:
    Sanskrit
  • tija niśātane a.vi.1.3.35

    language:
    Sanskrit
  • 2. kaṭukaḥ, rasabhedaḥ ma.vyu.1901 (40ka); mi.ko.15ka 3. śuktam — དཔེར་ན་འོ་མ་ལ་བརྟེན་ནས་ཞོ་འབྱུང་བ་དང་། མངར་པོ་ལ་བརྟེན་ནས་ཚ་བ་འབྱུང་བ་ལྟ་བུ་ཡིན་ཏེ yathā kṣīraṃ pratītya dadhi, madhu pratītya śuktam abhi.bhā.83ka/1194; cukram ma.vyu.5712 (83kha); mi.ko.40kha

    language:
    Sanskrit
  • 4. = ཚ་བ་ཉིད auṣṇyam — དེ་ལ་མི་འཁྲུལ་པའི་མེའི་ཚ་བ་ལ་ནི་འཇིག་རྟེན་ན་རང་བཞིན་ཞེས་བརྗོད་ལ agnairauṣṇyaṃ hi loke tadavyabhicāritvāt svabhāva ityucyate pra.pa.82ka/105; uṣṇitā — ཆུ་ཧ་ཅང་ཚ་ན་ཕྱི་མ་རྣམས་ལ་སྦྲན་པར་བྱའོ༎ śiṣṭānāmatyuṣṇitāyāṃ jalasyārocanam vi. sū.6ka/6;

    language:
    Sanskrit
  • nā. tapanaḥ, narakaḥ — འོག་ཏུ་འགྲོ་བ་གང་ཡིན་པ་དེ་དག་ནི་སེམས་ཅན་དམྱལ་བ་ཡང་སོས་དང་ཐིག་ནག་དང་འདུས་འཇོམས་དང་ངུ་འབོད་དང་ངུ་འབོད་ཆེན་པོ་དང་ཚ་བ་དང་རབ་ཏུ་ཚ་བ་དང་མནར་མེད་པ་དང་ཆུ་བུར་ཅན་དང་ཆུ་བུར་རྡོལ་དང་སོ་ཐམས་ཐམས་དང་ཀྱི་ཧུད་ཟེར་དང་ཨ་ཆུ་ཟེར་དང་ཨུད་པ་ལ་ལྟར་གས་པ་དང་པད་མ་ལྟར་གས་པ་དང་པད་མ་ལྟར་གས་པ་ཆེན་པོར་སོང་ནས yā adhastādgacchanti, tāḥ sañjīvaṃ kālasūtraṃ saṅghātaṃ rauravaṃ mahārauravaṃ tapanaṃ pratāpanamavīcimarbudaṃ nirarbudamaṭaṭaṃ hahavaṃ huhuvamutpalaṃ padmaṃ mahāpadmaṃ narakān gatvā a.śa.3kha/2; ཚ་བ་ནི་གང་དུ་སེམས་ཅན་རྣམས་མེ་ལ་སོགས་པས་གདུང་བར་བྱེད་པའོ༎ tapanaḥ, yatrāgnyādibhistapyante sattvāḥ abhi.sphu.243ka/381; tāpanaḥ — ཚ་བ་རབ་ཚ་བ…/དམྱལ་བ་ནས་ནི་ཤི་འཕོས་བདག། /མི་ཡི་སྲིད་པ་ཐོབ་ནས་ཡང་༎ tāpane'tha pratāpane

    language:
    Sanskrit
  • narakāt pracyutaścāhaṃ labdhvā vai mānuṣaṃ bhavam

    language:
    Sanskrit
  • vi.va.291ka/1.113

    language:
    Sanskrit
  • vi. 1. taptaḥ — བྱེ་མ་ཚ་བ taptavālukā a.ka.69ka/60.5; རྟག་ཏུ་ཚ་བའི་ཟངས་ཆེན་ནི། /འདི་དག་འཇིག་པ་མེད་པའི་གནས༎ etāsu nityataptāsu kumbhīṣvevākṣayaḥ kṣayaḥ

    language:
    Sanskrit
  • a.ka.111kha/10.132; santaptaḥ — འདོད་པས་གཟིར་རམ་ཚ་བས་གདུངས། /ཞེས་པ་ངེས་མེད་བྱེད་པའི་ཚིག། kāmārtā gharmasantaptetyaniścayakaraṃ vacaḥ

    language:
    Sanskrit
  • kā.ā.339kha/3.143; uṣṇakaḥ — ཨུཥྞ་ཀ་ནིཚ་བ śrī.ko.165ka; tīkṣṇaḥ — དེ་ཉི་མ་གུང་ལ་ཉི་མའི་འོད་ཟེར་ཚ་བས་གདུངས་ནས་དཔུང་གི་ཚོགས་དང་བཅས་ཏེ་ཕན་ཚུན་འཁོར་འཁོར་ནས་ལམ་ཡང་མ་རྙེད་དོ༎ sa madhyāhne tīkṣṇasūryaraśmiparitāpitaḥ sabalaugha itaścāmutaśca paribhramati, mārgaṃ ca nāsādayati a.śa.250ka/229

    language:
    Sanskrit
  • 2. kaṭuḥ — སྨན་ཚ་བ་བསྟེན་པ་བཞིན་དུ་མི་བྱེད na tu kaṭubhaiṣajyamiva niṣevamāṇaḥ karoti bo.bhū.93kha/119; kaṭukaḥ, o kā — མི་སྡུག་པའི་འབྲས་བུ་རྣམ་པར་སྨིན་པ་མི་བཟད་ཅིང་། མཆོག་ཏུ་ཚ་བ་སོ་སོར་ཉམས་སུ་མྱོང་བ་འདི་ལྟ་བུ īdṛśaṃ raudraṃ paramakaṭukamaniṣṭaṃ phalavipākaṃ pratyanubhūyamānam bo.bhū.81kha/104; ལུས་ལ་གདུང་བར་བྱེད་པའི་སྡུག་བསྔལ་གྱི་ཚོར་བ་དྲག་པོ་མི་བཟད་པ་ཚ་བ་མྱོང་སྟེ śarīropatāpikāṃ duḥkhāṃ tīvrāṃ kharāṃ kaṭukāṃ vedanāṃ vedayante la.vi.121kha/181.

    language:
    Sanskrit
Sanskrit:


  • kaṭuka, kaṭu, tapana, tapta, tāpana, tejas, nidāgha, uṣṇa
  • kaṭukaḥ, tāpanaḥ, paridāhaḥ